Dārgie draugi! 2015. gads tuvojas beigām. Biedrība "Šamir" un Rīgas Geto un Latvijas Holokausta muzejs šo gadu ir aizvadījis ražīgi. Muzeju apmeklētāju skaits kopš atvēršanas sasniedzis vairāk kā 57 000, esam organizējuši izstādes, seminārus un koncertus, izdevuši grāmatas, parādījuši muzeja izstādes Brēmenē un Oslo un atvēruši skolu, kur tiek pasniegta  Holokausta vēsture un iecietība. Mēs būsim pateicīgi par Jūsu atbalstu. Biedrībai "Šamir" ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Nozīmīgs ir katrs ziedojums (Tālāk)

Konkurss "Mans ģimenes stāsts un es”

Noslēdzies starptautiskais bērni zīmējumu konkurss "Mans ģimenes stāsts un es”. Tika saņemts vairāk nekā 50 darbu, izstādei Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzejā žūrija atlasīja 20 darbus. Uzvarētāju vārdi tiks nosaukti izstādes atklāšanas laikā 15.12.2015 plkst. 15:00, labāko darbu autori saņems diplomus un balvas. Konkurss tiek rīkots sadarbībā ar Perspektivart studiju un tās dibinātāju Jekaterinu Beļajevu. Izstādē tiks izstādīti studijas mākslinieku un konkursantu darbi - radoši noformētie ebreju alfabēta burti. Nāciet uz tikšanos! (Tālāk)

Izstāde “Ebreji Norvēģijā un Latvijā. Negaidītās krustceles”

Izstāde “Ebreji Norvēģijā un Latvijā. Negaidītās krustceles” atklāta projekta "450 gadus kopā. Ebreju kultūra Latvijas vidē - māksla, mūzika, izglītība" Nr.EEZLV04/GSKA/2013/02 ietvaros Rīgas geto muzejā 2015.g. 13. oktobrī. Izstāde “Ebreji Norvēģijā un Latvijā. Negaidītās krustceles” aplūko  aizraujošu vēstures nodaļu par ebrejiem Eiropā, stāstot par ebreju imigrantiem, kas ieradās Norvēģijā no 1851. gada līdz Otrajam pasaules karam, izmantojot tekstus un fotogrāfijas no personīgiem albumiem un arhīviem.  (Tālāk)

Izstāde “Ebreji Latvijā” Oslo

2015. g. 20. oktobrī Oslo Ebreju muzejā, notika izstādes "Ebreji Latvijā" prezentācija. Ekspozīcija būs pieejama 2015.g. 20.-31. decembrī (Tālāk)

Klezmeru grupas Urban Tunélls (Norvēģija) koncerts

26. novembrī klubā "Music Factory A Nice Place", Citadeles iela 2, projektā "450 gadus kopā. Ebreju kultūra Latvijas vidē-māksla, mūzika, izglītība" Nr.EEZLV04/GSKA/2013/02 ietvaros, notika klezmer-grupas "Urban Tunnels" koncerts. Urban Tunélls" ir viens no ļoti nedaudzajiem norvēģu klezmeru ansambļiem. Koncertu un ierakstu recenzenti piemin viņu virtuozitāti, radošumu, spontanitāti un to konsekvenci kā lielisku dzīvo priekšnesumu. Visā savas karjeras laikā viņu uzmanības centrā ir prezentēt Austrumeiropas ebreju tautas mūziku inovatīvos un netradicionālos veidos. Ar dziļu cieņu pret klezmeru tradīcijām viņi modernizē klezmeru žanru ar improvizācijām, radošām kompozīcijām, citu mūzikas stilu impulsiem un – ne mazāk svarīgi – ar viņu virtuozitāti un  spilgtajiem priekšnesumiem. (Tālāk)

Feliksa Mostoviča gleznu izstāde

Projektā "450 gadus kopā. Ebreju kultūra Latvijas vidē - māksla, mūzika, izglītība" Nr.EEZLV04/GSKA/2013/02 ietvaros, atvērta izstāde „Atmiņas no pagātnes", kas piedāvā apskatu par Feliksa Mostoviča mākslu. Felikss Mostovičs, dzimis 1947. gadā Kazahstānā, ir slavens poļu mākslinieks, kura darbi ir prezentēti Polijas Neatkarības muzejā, Gdaņskas muzejā un citur. Viņam bija izstādes Polijā, Vācijā, Krievijā un Kazahstānā. Viņa darbi atrodas daudzās privātās kolekcijās. 2002. gadā viņš tika pagodināts ar „Polonia Mater Nostra Est” balvu par īpašiem nopelniem Polijas mākslā un kultūrā. Felikss Mostovičs savos darbos ir saglabājis unikālus dokumentus par smago staļinisma periodu, kā arī neparasto Centrālās Āzijas ainavu. Viņa gleznas ataino ne tikai dažādu etnisko minoritāšu (kuras bija spiestas dzīvot Kazahstānā) dzīves stāstus, bet arī daudzus simbolus, kas mijas ar stepju-smilšu dabas ainavām. Sociālās aktivitātes un ainavas ir visizplatītākās Mostoviča darbu tēmas. Viņa gleznas atspoguļo neviendabīgo Kazahstānas klimatu, sociālās attiecības, vēstures un politisko režīmu simbolus. Mostoviča māksla ir unikāla liecība par staļinisma periodu. (Tālāk)

Izstāde Austrumos no Aušvices. Holokausts Centrālajā un Austrumeiropā

 Unikālā izstāde “Austrumos no Aušvices. Holokausts Centrālajā un Austrumeiropā” Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzejā līdz 2015.g. septembrim. SS un vermahta kartes atbilstošā vēsturiskā kontekstā. Autors Harrie Teunissen (Holande). Esiet laipni gaidīti! (Tālāk)

Izstāde 3000 likteņu Vācijā

 Gaismas kubu izstāde, kas ir veltīta 3000 no Tezerīnas uz Rīgas geto 1942. gadā deportētiem ebrejiem, ir veiksmīgi transportēta un izstādīta Brēmenes Rātsnamā un Habad Ļubavič centrā Diseldorfā. Abas izstādes ir apmeklējuši vairāk kā 8 000 cilvēku. Abas izstādes atklātas, piedaloties abu Vācijas pilsētu mēriem, sabiedriskiem darbiniekiem un sabiedrībā nozīmīgām personām. Uzskatām par savu godu vēstīt Vācijas sabiedrībai par holokaustu un pieminēt katru no upuriem personiski, Projektu atbalstīja Starptautiska Holokausta piemiņas alianse (IHRA). (Tālāk)
Kalendārs 5776

Dārgie draugi! Ebreju 5776. gada kalendārs tiek izdots latviešu, krievu un angļu valodā. Kalendārā atspoguļoti ebreju reliģiozie svētki un tradīcijas, vēsturiskie datumi, piemiņas dienas un Izraēlas valsts svētki, kuri apvieno visus pasaules ebrejus, kā arī Latvijas Republikas nacionālie svētki. Kalendāra noformējumā izmantotas fotogrāfijas no Latvijas ebreju vēstures 19.-21. gadsimtā. Mēs ceram, ka šis izdevums būs ebreju kopienas ieguldījums jaunās Latvijas sabiedrības tapšanā. 13. septembra vakarā, līdz ar saulrietu, sākas ebreju Jaunais 5776. gads. Tas nav kārtējais datums kalendārā. Mēs sagaidām Jauno Gadu ar cerību, ka visas mūsu nepatikšanas, bēdas un nedienas pazudīs kā nebijušas, un ar Jauno Gadu mēs varēsim skaitīt dienas, kurās nebūs vietas visam, kas nomāc mūsu dzīvi.  (Tālāk)
Josefa Kuzkovska izstāde

Projektā "450 gadus kopā. Ebreju kultūra Latvijas vidē-māksla, mūzika, izglītība" Nr.EEZLV04/GSKA/2013/02 ietvaros, 2015.g. 26. maijā - 29. jūnijā Rīgas geto muzejā (Maskavas ielā 14a)  tika atklāta latviešu mākslinieka Josifa Kuzkovska. Izstādē tiks prezentēti 50 darbi no Izraēlas mākslas muzeja kolekcijas. Izstāde ir atklāta līdz 2015.g. 29. jūnijam. Josifs Kuskovskis (dzim. 1902. gadā Baltkrievijā, Mogiļevā – miris 1970. gada 4. janvārī, Izraēlā, Telavivā), gleznotājs, kino mākslinieks, grafiķis. Apmeklējis hederu. Neilgu laiku ir strādājis par krāsotāju izkārtņu meistardarbnīcā. Pirmā pasaules kara dalībnieks. 1918. gadā kā brīvprātīgais iestājās Sarkanajā armijā. Pēc demobilizācijas dzīvoja Kijevā. 1927. gadā mācījās Aša glezniecības darbnīcā, 1927. gadā iestājās Kijevas Mākslas Universitātē. No 1929. gada līdz 1939. gadam strādāja Kijevas Dovženko kinostudijā. 1938. gadā uzgleznojis pirmās pazīstamās gleznas – „Tikšanās ar ebreju kolhoza ebreju agronomu”, „Sacensības kolhozā”. 1941. gadā šī glezna, tāpat kā pārejās, tika izstādītas personālizstādē Kijevas Mākslas namā. 1941. gadā visas izstādes gleznas nodega Kijevas apšaudes laikā. 1941. gadā tika evakuēts uz Uzbekistānu. 1943. gadā tika organizēta personālizstāde Ferganas mākslas muzejā: „Priecīgās ziņas”, „Čajhanā”, „Dziedāšana ar šķīvjiem”, „Šahirizāda”. „Ubagi”,„Partizāni”, „Frarhadstroj”, portreti, zīmējumi. 1945. gadā Taškentā notika mākslas personālizstāde par kara tēmu: „Akcija”-„Ja es viņu aizmirsīšu”,-„Babi Yar”-„Pēdējā ceļā”-„Fašisma upuru piemiņai” (šis ir vienas gleznas nosaukums), „Nošaušana”. 1945. gadā pārcēlās uz Rīgu, kur pabeidza gleznu „Babi Yar”. Rīgā veidojis krāsaino pano „Sveicu ar uzvaru”.  No 1951. gada pildījis Latvijas muzeja un Mākslinieku savienības Maskavas nodaļas pasūtījumus par Ļeņina tēmu gleznās „Būda plūdos”, „Ļeņina epopeja ar sarkanajiem Latvijas strēlniekiem”, kā arī, veidojis Staļina un Ļeņina portretus četros stāvos augstceltnei. 1950. gadā radījis „Pavasara vējus”, 1951. gadā – “Mūsu laiku varoni”, 1953. gadā – „Veco cietoksni”, 1954. gadā „Sevastopoles stāstus”, 1956. gadā „Darba liesmas”, 1958. gadā „Staigāšanu pa mokām”, 1959. gadā „Tamanes gājienu”, 1960. gadā „Noveli par īsto cilvēku”, 1962.–1963. gadā – „Vētru dzimšanu”, 1967 – 1968. gadā „Dziļo aizmuguri”, 1968.–1969. gadā „Zilo kladi”, bet 1969. gadā „Pulka dēlu”. Sešdesmitajos gados pievienojās cīņai ar padomju varu par tiesībām iemūžināt ebreju piemiņu Rumbulas mežā. 1964. gadā Latvijas Valsts mākslas muzejā notika pirmā lielā I. Kuskovska personālizstāde Latvijas PSR. Tika izstādītas gleznas „Pēdējais ceļš”, „Vecais namiņš”. 1965. gadā pēc Kauņas IX forta apmeklēšanas tika uzgleznota glezna „Mēs dzīvosim”. 1965. gadā notika izstāde Jēkabpilī, 1966. gadā – Daugavpilī, kur tika eksponēti Žaņa un Johannas Lipkes portreti un „Sulamif”. 1967. gadā notika mākslinieka izstāde „VEF” kultūras pilī. 1967. gadā radījis sekojošas gleznas; „Tranzistors” (linogravīrā), „Dāvids un Goliāts” (pasteļos), „Pamāte”. Radījis linogravīras par ebreju tēmu „Mēs dzīvosim”, „Hava Nagila” (otrā glabājas muzejā „Ebreji Daugavpilī un Latgalē”. Mākslinieks to uzdāvināja Z. Jakobam). 1969. gadā izstāde Rīgas Virsnieku namā. 1969. gada beigās emigrēja uz Izraēlu, kur radīja pasteli „Simhat Tora Kfar Habadā”, ka arī par populāru kļuvušu plakātu „Atbrīvo manu tautu”, gleznu „Pēdējā ceļā”, kas izdaiļoja Knesetu, gleznotāja portretus, plakātus. (Tālāk)
Starptautiskais bērnu zīmējumu konkurss “Mans ģimenes stāsts un es”

Konkursā aicināti piedalīties bērni līdz 18 gadiem: skolēni un studenti no ebreju un ne-ebreju skolām no ASV, Dienvidamerikas, Krievijas, Vācijas, Zviedrijas, Islandes un Norvēģijas, kā arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, kā arī ebreju muzeju un Holokausta muzeju apmeklētāji visā pasaulē. Konkursu uz vietām koordinē mākslas skolotāji, kā arī muzeju izglītības programmu vadītāji. Bērniem būs iespēja izgatavot mākslas darbu par tēmu: „Mana ģimene un es”: zīmējums, dzimtas koks vai darbs jebkurā citā tehnikā. Skola vai muzejs rīkos darbu izstādi. Uz izstādes atklāšanu aicināti vecāki, sabiedriskie darbinieki, viesi. Bērni prezentē savus darbus skatītājiem, stāstot par savu ģimeni. No šiem darbiem tiek veidota izstāde, izmantojot materiālus no muzeja arhīviem. (Tālāk)
Rīgas geto muzeja jumta atjaunošana

 Roberta Majera profesionālas skolas (Štutgarte, Vācija) mācekli kopa ar savu pasniedzēju Danielu Vagneru atbrauca Rīgā, lai atjaunotu Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja jumtu. Mēs esam laimīgi kļūst par šo labdarības projekta daļu.  (Tālāk)
Dzīvo gājiens 2015

Holokausta upurus pieminot, mēs organizējam maršu „Dzīvo gājiens” 2015. g. 03. jūlijs, plkst. 10:00 Vecā Ebreju kapsētā, Līksnas 2/4 (Ebreju un Lomonosova ielu stūris). Iemužināsim kopā! Vairāk nekā 250 Rīgas iedzīvotāju un viesu piedalījās gājienā šogad.   (Tālāk)
Dagmar Kalje izstāde Divas dienas ziemā Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzejā

Aicinām apmeklēt  vācu mākslinieces Dagmar Kalje izstāde "Divas dienas ziemā" Rīgas geto muzejā (Maskavas 14a) 14.05.2015 plkts. 14:00. Speciāli Rīgai veltītajā darbā Dagmar Kalje atteicās no pievilcīgās gleznu prezentācijas uz sienām. Tā vietā uz mazizmēra audekla uzgleznotie portreti tiek izvietoti asimetriski uz grīdas uz sakaltušo lapu seguma. Sakaltušām koku lapām kopā ar portretiem jāatgādina apmeklētājiem par masu kapiem Biķernieku un Rumbulas mežā, bet portretu naturālistiskajai uztverei uzdevums ir pasvītrot, ka upuri kādreiz bija īstenība dzīvojuši, aktīvi cilvēki. (Tālāk)
Trešā Starptautiskā Holokausta muzeju un piemiņas vietu postkomunistiskajās valstīs konference

No 2015. gada 18. līdz 19. maijam Rīgā (Latvijā) norisināsies Trešā Starptautiskā Holokausta muzeju un piemiņas vietu postkomunistiskajās valstīs konference. Pasākumu organizē Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzejs sadarbībā ar biedrību "Šamir", Rīga, Latvija. Reģistrācijas process ir sācies. Lūdzu, sūtiet savu kontaktinformāciju ar pievienoto anotāciju (maks. 200 vārdus) uz project@shamir.lv. (Tālāk)
Maksa Kaufamana grāmata Churbn Lettland. Ebreju iznicināšana Latvijā

 Prieks ziņot, ka tika izdota zīmīgā Maksa Kaufamana grāmata „Churbn Lettland. Ebreju iznicināšana Latvijā” latviešu valodā ar Dr. hist. Gr. Smirina komentāriem un Holokausta pētnieka Prof. Andrieva Ezergaiļa recenziju.  Grāmata ir pieejamā Rīgas geto muzejā (Rīga, Maskavas iela 14a) vai pasūtot pa e-pastu project@shamir.lv. (Tālāk)
PROJEKTS CERĪBU KOKA SKULPTŪRA

Skulptūra ir veltīta ebreju glābējiem Latvijā. Koks ir gandrīz pabeigts un tas perfekti iederēsies Rīgas geto muzeja vidē un koncepcijā. Koka lapas būs izpildītas no bronzas. Uz lapām tiks iegrāvēti glabēju vardi. Lapas bez vārdiem ir glābēji, kuru vārdi nenonāca līdz mūsdienām. Skultūras autors ir jauns bet talantīgs un ambiciozs latviešu tēlnieks Edgars Kvjatkovskis. Katram ir iespēja piedalīties prokjekta ziedojot uz bankas kontu, caur Paypal vai ar sūtot uz numuru 1859 sms: PAY X RGM, kur X - ir ziedojuma summa. Saglabāsīm atmiņu par heroiskām personībām - ebreju glābējiem Otrā Pasaules karā laikā! (Tālāk)
© 2006-2007 "Shamir.lv" Ebreju reliģiska draudze