Pesahs

Dārgie draugi! Ar prieku sveicam Jūs Pesaha svētkos! Nozīmīgākajos svētkos, kas atgādina mums kā cēlusies Visaugstākā izredzētā tauta. Uz verdzības un brīvības robežas, uguns apņemta kalna pakājē, ceļā no Ēģiptes uz Svēto zemi dzima mūsu tauta! Vēlam prieku, saticību un labklājību! (Tālāk)

Purims

Dārgie  draugi!  Ar  prieku  apsveicam  Jūs  priecīgajos  Purima  svētkos!  Bagātīgi  klāts  galds  ar  garšīgiem  ēdieniem  un  dzērieniem,  maskarāde,  jautras  dzīres,  "lehaim",  dziesmas  par  godu  Visaugstajam,  kas  izglāba  Savu  tautu,  -  tas  ir  Purims. (Tālāk)

Rezervējiet datumu III starptautiskai konferencei „Holokausta muzeji un piemiņas vietas postkomunistiskās valstīs - izaicinājumi un iespējas”

2014.gada no 8.-10.septembrim Rīgā notiks trešā starptautiskā konference „Holokausta muzeji un piemiņas vietas postkomunistiskās valstīs - izaicinājumi un iespējas”. Konferences mērķis ir uzsvērt Holokausta piemiņas svarīgumu Eiropas valstīs un sekmēt Holokausta pasniegšanu. (Tālāk)

Top izstāde „Aizmirstie karavīri – ebreji Latvijas armijā 1918 – 1940”

Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzejs sadarbībā ar biedrību „Šamir” un Baltijas Starptautisko tolerances centru veido izstādi, kas būs veltīta ebreju karavīriem Latvijas armijā. Sirsnīgi aicinām visus, kuru ebreju radinieki dienēja Latvijas armijā un piedalījās Latvijas Brīvības cīņās, iesūtīt viņu fotogrāfijas (ar informāciju par tajā attēloto cilvēku). Visas iesūtītās fotogrāfijas tiks iekļautas izstādē „Aizmirstie karavīri – ebreji Latvijas armijā 1918 – 1940”. Lūgums iesniegt fotogrāfijas vai to kopijas personīgi Rīgas geto muzejā (Maskavas ielā 14a) vai pa e-pastu: (Tālāk)

Latvijas Brīvības cīņu (1918-1920) piemiņas vietu karte un ceļvedis

2014. gads ir nozīmīgs mūsu valsts militāri politiskajā vēsturē – šogad aprit 95 gadi kopš Latvijas armijas dibināšanas. Par sava valstiskuma tapšanu mums jāpateicas tieši Latvijas armijas karavīriem, kuri Brīvības cīņu (1918.-1920.g.) laikā spēja atbrīvot mūsu zemi no visiem ienaidniekiem. (Tālāk)

Uz Austrumiem no Aušvicas: Holokausta kartes Centrālajā un Austrumeiropā

Aušvica ir galvenais Holokausta simbols. Tā bije ne vienkārši nometne, bet nāves fabrika. Pēc Otrā pasaules kara izdzīvojušo, galvenokārt, asimilēto „rietumu ebreju” atmiņas lēnām ienāca sabiedrības apziņā. Tomēr Aušvica kā simbols izslēdz lielu Holokausta upuru grupu: galvenokārt jidišā runājošos „austrumu ebrejus” no Polijas, Lietuvas, Latvijas, Baltkrievijas un Ukrainas. Bijušajās komunisma valstīs ilgu laiku bija liegts ebrejus izdalīt kā atsevišķu upuru grupu. Tādējādi Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzejs plāno izveidot izstādi, kurā ar attiecīgā perioda kartēm tiek parādīts, kas notika ar ebrejiem „Austrumos no Aušvicas”. (Tālāk)

Ebreju simbolu laukums

Rīgas geto muzejs sācis jaunu projektu "Ebreju simbolu laukums" — ebreju burti un citi simboli. Skulptūru autors ir pazīstamais latviešu tēlnieks Edgars Kvjatkovskis. Skulptūras ir no cieta ozolkoka, katras skulptūras augstums aptuveni 1,2 m. Projektu plānots pabeigt līdz 2014. g. vasarai. Būsim pateicīgi par Jūsu atbalstu projektam. (Tālāk)

Piemiņas siena ar 25 000 Rietumu ebreju vārdiem

Rīgas geto muzejā tika pabeigta piemiņas siena ar 25 000 Rietumu ebreju vārdiem, kas tika ievesti Latvijā Holokausta laikā. Rīgas geto muzejā ir piemiņas siena ar vairāk nekā 100 000 ebreju vārdiem. (Tālāk)

1941. gada jūnijs - jūlijs: TIEM, KAS AIZGĀJA UN NEATGRIEZĀS

Uzstādītas piemiņas plāksnes: „1941. gada jūnijs - jūlijs: TIEM, KAS AIZGĀJA UN NEATGRIEZĀS”. Biedrības “Šamir” un Rīgas geto muzeja darbības mērķis ir ebreju etniskās identitātes saglabāšana un attīstība Latvijā, kultūras un vēstures mantojuma saglabāšana, izpēte, popularizēšana, prezentēšana plašai auditorijai, integrācijas un iecietības veicināšana un jebkādas diskriminācijas novēršana, etniskās saskaņas un starpkultūru dialoga veicināšana. Visas mūsu aktivitātes ir vērstas uz tolerantas un demokrātiskas valsts vides attīstību Eiropas mērogā. Šis piemiņas plākšņu projekts ir tikai viens no daudziem. (Tālāk)

Ebreju kalendārs 5774–2013/2014

Šogad kalendāra noformējumā izmantoti mākslinieces Jekaterinas Beļajevas darbi „Rīga akvarelī”. Ebreju 5774. gada kalendārs tiek izdots latviešu, krievu un angļu valodā. Kalendārā atspoguļoti ebreju reliģiozie svētki un tradīcijas, vēsturiskie datumi, piemiņas dienas un Izraēlas valsts svētki, kuri apvieno visus pasaules ebrejus, kā arī Latvijas Republikas nacionālie svētki. Kalendārs pieejams: Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzejā (Maskavas iela 14a), cena: 5 Euro; 6,50 USD. Akvareļu izstāde ir apskatāma Rīgas geto muzejā.   (Tālāk)

Muzeja fotogrāfijas

 Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzeja apmeklētajas Jūlijas Reideres fotogrāfijas, 2013. g. vasara. (Tālāk)
Rabīna Natana Barkana grāmatas

 Galvenā Rīgas un Latvijas rabīna Natana Barkana 10. nāves gadadienā mēs publicējam viņa grāmatas Just Look and remember un Selflessness. (Tālāk)
Ebreju Rīga

 Mūsu dāvana Latvijas Neatkarības proklamēšanas dienā - Jekaterinas Beļajevas akvareļu darbu izstāde "Ebreju Rīga". Jekaterina Beļajeva - māksliniece, pasniedzēja, bērnu radošās studijas "Perspektivart" izveidotāja un vadītāja. Izstāde tiks atklāta 2013.gada 18.novembrī Rīgas geto muzejā, kas atrodas Spīķeros, Maskavas ielā 14a. Ieeja brīva. (Tālāk)
Aizvadīta ebreju bērnu piemiņas diena

2013.gada 22.oktobrī jau ceturto reizi pēc kārtas Rīgā notika Holokaustā bojāgājušo ebreju bērnu piemiņas diena. Šoreiz piemiņas pasākums notika Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzeja teritorijā. Visas dienas dienas garumā šeit skanēja 16 000 ebreju bērnu Holokausta upuru vārdi. (Tālāk)
Ebreju Jaunais 5774. gads

4. septembra vakarā, līdz ar saulrietu, sāksies ebreju Jaunais 5774. gads. Tas nav kārtējais datums kalendārā. Mēs sagaidām Jauno gadu ar cerību, ka visas mūsu nepatikšanas, bēdas un nedienas pazudīs kā nebijušas, un ar Jauno gadu mēs varēsim skaitīt dienas, kurās nebūs vietas visam, kas nomāc mūsu dzīvi. (Tālāk)
Noslēdzies „Dzīvo gājiens - 2013”

Š.g. 30.jūnijā Rīgā notika tradicionāls pasākums „Dzīvo gājiens - 2013”, kas bija veltīts nogalināto ebreju - Latvijas un Eiropas pilsoņu piemiņai. Šis piemiņas pasākums notika jau ceturto gadu pēc kārtas. Pasākuma atklāšana notika Vecā ebreju kapsētā. Šogad pasākums pulcēja vairāk nekā 150 dalībnieku. (Tālāk)
Dzīvo gājiens 2013

Š.g. 30.jūnijā Rīgā notiks tradicionāls pasākums „Dzīvo gājiens”, kas ir veltīts nogalināto ebreju - Latvijas un Eiropas pilsoņu piemiņai. Sākums Vecā ebreju kapsētā, Līksnas ielā 2/4 plkst. 10:45. Vēlāk pasākuma dalībnieki dosies piemiņas gājienā no Vecās ebreju kapsētas līdz Lielās Horālās Sinagogas memoriālam Gogoļa ielā. Iemūžināsim šo piemiņu kopā! Projektu līdzfinansē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programma. (Tālāk)
„Teiglahs, kreplahs, aingemahts. Ebreju virtuves receptes”

2013.gada jūnijā biedrība „Šamir” izdeva vienu no skaistākajām un gardākajām grāmatām - „Teiglahs, kreplahs, aingemahts. Ebreju virtuves receptes” latviešu valodā. Grāmatā ir aprakstītas ebreju virtuves tradīcijas un kašruta noteikumi, ka arī apkopotas ebreju virtuves receptes. Grāmata būs interesanta tiem, kas interesējas ar ebreju tradīciju un kultūru, kā arī tiem, kam patīk gatavot. Šis kulinārijas recepšu krājums aptver visu ebreju virtuves ēdienu kompleksu: svētku un ikdienas ēdieni, aukstās un siltās uzkodas, zupas un otrie ēdieni, miltu izstrādājumi, saldie ēdieni un dzērieni. Svarīgākais šajā grāmatā ir tas, ka ievietotās receptes ļauj pagatavot visus ēdienus, pamatojoties uz stingru kašruta likumu ievērošanu, par ko ir pastāstīts grāmatas pēdējā nodaļā. Šis izdevums spēs ieinteresēt jebkuru namamāti, kura būs izvēlējusies ebreju dzīvesveidu. Mēs ceram, ka šī grāmata palīdzēs daudzām ebreju ģimenēm Latvijā daudzveidot savu ēdienu klāstu, padarīt to ne tikai garšīgāku un krāsaināku, bet arī patiesi ebrejisku – tādu, par ko sapņoja visu paaudžu ebreju mātes. (Tālāk)
Konferences noslēgums

Š. g. 27.-28. maijā Rīgā, Latvijas Zinātņu akadēmijā notika Otrā starptautiskā konference "Holokausta muzeji un piemiņas vietas postkomunistiskās valstīs: izaicinājumi un iespējas". Piedāvājam Jūsu uzmanībai konferences materiālus: (Tālāk)
Jauna grāmata

Ebreju biedrība „Šamir” šī gada pavasarī izdeva asoc. prof. Ērika Jēkabsona grāmatu „Aizmirstie karavīri – ebreji Latvijas armijā 1918 – 1940”. 2013.gada 29.maijā Latvijas Universitātes Vēstures un Filozofijas fakultātē notika šīs grāmatas prezentācija. Grāmatas publicēšanu atbalstīja Sellu ģimenes ziedojums viņu tēva Leiba Slavjaciska – Latvijas armijas kareivja – piemiņai. Izdevums tapis ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas atbalstu. (Tālāk)
© 2006-2007 "Shamir.lv" Ebreju reliģiska draudze