Š. g. 27.-28. maijā Rīgā, Latvijas Zinātņu akadēmijā (3.stāvā) notiks Otrā starptautiskā konference "Holokausta muzeji un piemiņas vietas postkomunistiskās valstīs: izaicinājumi un iespējas". Konferences mērķis ir uzsvērt Holokausta piemiņas svarīgumu Eiropas valstīs un sekmēt Holokausta pasniegšanu. Konferences laikā tiks pievērsta uzmanība arī Holokausta atceres apslēptajiem resursiem un to izpētei Eiropas valstīs, kā arī Holokausta izglītības īpatnībām un iepriekš nezināmajām vēstures lappusēm par pretošanās kustību un varonību geto un koncentrācijas nometnēs. Programmā iekļauta arī neformālās ebreju izglītības sesija. (Tālāk)
Š.g. 30.jūnijā Rīgā notiks tradicionāls pasākums „Dzīvo gājiens”, kas ir veltīts nogalināto ebreju - Latvijas un Eiropas pilsoņu piemiņai. Sākums Vecā ebreju kapsētā, Līksnas ielā 2/4 plkst. 10:45. Vēlāk pasākuma dalībnieki dosies piemiņas gājienā no Vecās ebreju kapsētas līdz Lielās Horālās Sinagogas memoriālam Gogoļa ielā. Iemūžināsim šo piemiņu kopā! Projektu līdzfinansē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programma. (Tālāk)
Biedrība „Šamir” nopublicējusi prof. Ērika Jēkabsona grāmatu „Aizmirstie karavīri – ebreji Latvijas armijā 1918 – 1940”. Autors balstoties uz iepriekš neizmantotiem Latvijas Valsts vēstures arhīva avotiem, ir pilnveidojis un attīstījis jautājumu par karavīriem – ebrejiem Latvijas armijā: par virsniekiem, sanitārajiem virsniekiem (ārstiem, veterināriem un farmaceitiem), militārajām amatpersonām, kā arī tiek izskatīts jautājums par šo karavīru dalību Latvijas Brīvības cīņās, un viņu dienestu Latvijas armijā pēc kara līdz valsts pastāvēšanas beigām. Tāpat arī grāmata sniedz vispārīgu informāciju par militārajiem procesiem un notikumiem, kas notika Latvijā kara laikā. Grāmatā ir raksturoti Latvijas militārie spēki līdz valsts neatkarības iznīcināšanai 1940. gadā un tās tālāko likteni. (Tālāk)
Latvijas armijas karavīrs Leibs Slavjaciskis, kurš dienēja Latvijas armijā 1930.-1931. gadā, bija viens no 953 Tukuma ebrejiem. Viņš apmeklēja Tukuma sinagogu, mācījās pie rabīniem Eliezera Lihtenšteina un Lēvija Lihtenšteina, pie kantoriem un šehteriem Berela Kalmana un Haima Ichaka Slavjaciska, kurš bija arī viņa tēvocis. Slavjacisku dzimta bija slaveni Latvijas rabīni. Vēlākajos gados Leibs Slavjaciskis devās uz Palestīnu. (Tālāk)
.gif)
Dārgie draugi! Ar prieku sveicam Jūs Pesaha svētkos! Nozīmīgākajos svētkos, kas atgādina mums kā cēlusies Visaugstākā izredzētā tauta. Uz verdzības un brīvības robežas, uguns apņemta kalna pakājē, ceļā no Ēģiptes uz Svēto zemi dzima mūsu tauta! Vēlam prieku, saticību un labklājību! (Tālāk)
Sākot no šodienas biedrības "Šamir" jaunumu sekotājiem būs iespēja iepazīties ar Rīgas ebreju reliģiskās kopienas avīzes "Gesharim" numuriem. "Gesharim" tulkojumā nozīmē "Tilti" - "tilti" uz draudzību, izpratni, līdzcietību... "Tilti" ir tas, kas apvieno! Sāksim ar "Gesharim" Nr. 4 (8), kas iznāca 1995. gada aprīlī: images/file/Gesharim%2095%20-1.pdf (Tālāk)
Dārgie draugi! Ar prieku apsveicam Jūs priecīgajos Purima svētkos! Bagātīgi klāts galds ar garšīgiem ēdieniem un dzērieniem, maskarāde, jautras dzīres, "lehaim", dziesmas par godu Visaugstajam, kas izglāba Savu tautu, - tas ir Purims. (Tālāk)
2013.gada 28.februārī plkst. 17:30 biedrībā "Šamir" (Rīga, Stabu iela 63) notiks semināra prezentācija "Labu risinājumu modelēšana" dažādām sistēmām" (pamatojoties uz Berta Hellingera idejām un atklājumiem). Vadītāja: Ļuba Kogana, Dr. Psych. - sistēmfenomenoloģiskās pieejas trenere. Tiek aicināti visi interesenti! Vietu skaits ierobežots. Reģistrēšanās: project@shamir.lv vai pa tel. +371-67270827, +371-67791784. Seminārs ir bezmaksas, darba valoda: krievu. (Tālāk)
Ida Goldšmita: "Es sāku mācīties par šuvēju... un neatkarīgi no sava darba vienmēr esmu aizrāvusies ar izšūšanu un adīšanu. Tamborēju un adīju gan lielākus, gan mazākus darbus. Tas bija mans hobijs... Tagad es jau vairs neadu, nedaudz tikai šuju." Dārgā Ida! Novēlam Jums sirdsmieru, veselību, ilgu mūžu un dvēseles siltumu! Aicinām visus interesentus iesaistīties šajā mūsu kluba "Idiše mame" projektā. Mūsu studijā mēs palīdzēsim Jums izveidot personīgas video un foto prezentācijas. Saglabāsim šīs atmiņas kopā! Uzziņas pa tel. 67270827. (Tālāk)
Klubs "Idiše mame" piedāvā noskatīties prezentāciju, kas veltīta mūsu Rahilas Šteinas 90 gadu jubilejai. Aicinām visus interesentus iesaistīties šajā mūsu kluba "Idiše mame" projektā. Mūsu studijā mēs palīdzēsim Jums izveidot personīgas video un foto prezentācijas. Saglabāsim šīs atmiņas kopā! Uzziņas pa tel. 67270827. (Tālāk)
Piemiņas pasākums „Katram bērnam ir vārds” notiks 2012.g. 7. septembrī plkst. 12:00-16:00 Vērmaņa dārza estrādē, un būs veltīts Holokaustā bojāgājušajiem bērniem no Latvijas un Eiropas, kas kopā ar vecākiem tika iznīcināti Latvijas teritorijā. Pasākuma laikā tiks publiski nolasīts šo bērnu vārdu saraksts. Katrs bojāgājušais bērns ir pelnījis, lai viņa vārds netiek aizmirsts. Ikviens šī piemiņas pasākuma dalībnieks varēs uzkāpt uz skatuves Vērmaņa dārza estrādē un visiem klātesošajiem nolasīt šos vārdus. Pasākuma norisei septembrī ir īpaša nozīme: pirmajās Zinību dienās, mēs pieminam tos, kam vairs netika dota iespēja kļūt par pirmklasnieku vai turpināt mācības; tos, kuru dzīves ceļš tika pārtraukts bērnībā. (Tālāk)
Pirmo reizi pilsētā! Psoja Koroļenko koncerts “Dzeltenās lapas un melnās acis”. 2012.gada 2.septembrī teātra “Artelis” telpās, Blaumaņa iela 32. Biļetes pieejamas www.bilesuserviss.lvkasēs. Izskanēs ebreju un universālās 20.gs. dziesmas, oriģināli, tulkojumi un jaunas versijas. Jidiša teātra un padomju estrādes dziesmas, kara laika dziesmas, pilsētas folklors, Psoja Koroļenko dziesmas, Arona Vergelisa, Arkādija Gendlera, Kadi Molodovska, Aizika Bargteila, Deniela Kana, Asi Fruman un citu mūsdienu un tradicionālo autoru dzeja un tulkojumi. Jidiša, krievu, angļu un franču valodā. (Tālāk)
Maks Kaufmans (1897-1987) – uzņēmējs. Piedzima Daugavpilī, dzīvoja Rīgā. Nacistiskās okupācijas gados kopā ar sievu un dēlu-pusaudzi, kuri vēlāk gāja bojā, kļuva par Rīgas geto ieslodzīto, vēlāk tika ieslodzīts Kaizervaldes koncentrācijas nometnē Rīgā. 1944. gadā kopā ar citiem gūstekņiem tika transportēts uz Buhenvaldes koncentrācijas nometni Vācijā, „nāves marša” dalībnieks Zaksenhauzenas koncentrācijas nometnē, no kurienes tika atbrīvots 1945. gada 1. maijā. (Tālāk)
Marka Marjanovska piemiņas koncerts notika Rīgā 10.05.2012. M. Marjanovskis bija viens no Latvijas slavenākajiem vieglās mūzikas komponistiem, kurš gāja bojā Buhenvaldē. Viņa tango un fokstroti tika nepelnīti aizmirsti, lai gan dziesmu „Tatjana” dziedāja ne viena vien studentu paaudze. Partitūru un ierakstu atjaunošana, kā arī komponista dziesmu iekļaušana mūsdienu Latvijas izpildītāju repertuārā ir svarīgs ieguldījums Latvijas ebreju kultūras mantojuma saglabāšanai. Koncerta laikā dziesmas izpildījaRihards Lepers un Nikolajs Bočkuns, pavadītāji Toms Juhņēvičs un Juris Kapsers. Projekta zinātniskā vadītāja un iedvesmotāja – mūzikas zinātniece Marina Mihaileca. (Tālāk)
Jaunās meistarklašu sezonas atklāšana ar kundzīti Blūmu notika 05.02.2012 plkst. 11:00 biedrības “Šamir” telpās, Stabu ielā 63. Mācīsimies un gatavosim paši: Gefilte fiš, Foršmak un Cimes. (Tālāk)
Jaunā ebreju gada priekšvakarā reliģiozā kopiena un biedrība „Šamir” izdod ebreju kalendāru 5772. gadam, kas veltīts ebreju virtuves daudzveidībai. Kalendārs tiek izdots trīs valodās: latviešu, krievu un angļu. Papildus receptēm tajā būs atrodami 22 ebreju alfabēta burti, kurus uzzīmēja mākslinieks no Hamburgas – Romans Faieršteins, kā arī Jums būs iespēja iemācīties dažus ivrita valodas vārdus un iepazīties ar titullapām no grāmatām, kuras sarakstīja Latvijas rabīni pirms Otrā pasaules kara. Kalendārā atzīmēti visi ebreju svētki un piemiņas datumi. Šis kalendārs kļūs par vēl vienu pienesumu Latvijas ebreju kopienas saglabāšanai. Kalendāru var pasūtīt elektroniski:shamir@shamir.lv. (Tālāk)
Ebreju biedrība “Šamir” Latvijā ir veiksmīgi aizvadījusi 2011.gadu. Apmēram 5000 cilvēku ir apmeklējuši Rīgas geto muzeju. Vairāk nekā 2000 ir apmeklējuši Ebreju kultūras festivālu. Holokaustā bojāgājušo piemiņai bija veltīta futbola spēle. Vairāk nekā 3000 lappušu Enciklopēdijas “Jews of Latvia in World War II” ir sagatavotas publicēšanai. Jūlijā mums bija Dzīvo gājiens, bet septembrī mēs Rīgas parkā nolasījām bojāgājušo ebreju bērnu vārdus. Mēs noorganizējām starptautisku konferenci Rīgā un Purim svinības nelielajā Rēzeknes ebreju kopienā. Mēs nopublicējām ebreju kalendāru un pastmarkas. Mēs atbalstījām ebreju izstādes mazās Latvijas pilsētās un izstāstījām Latvijas studentiem par intelektuālo pretestību Terezīnas nometnē. (Tālāk)
2011. gada 21. septembrī Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzejam apritēja 1 gads. Gada laikā muzeju apmeklēja vairāk nekā 4 000 cilvēku: tūristu, Latvijas iedzīvotāju, skolēnu un studentu. Apmeklētāju vidū – Latvijas prezidents Andris Bērziņš, kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, ASV Valsts departamenta īpašais sūtnis holokausta jautājumos Duglas Dāvidsons, Rīgas mērs Nils Ušakovs, Rīgas vice-mērs Andris Ameriks, konkursa „Jaunais vilnis” dalībnieki, pazīstami biznesmeņi un politiķi. (Tālāk)
Projekta „Latvijas ebreju enciklopēdija” ietvaros tika izdoti izdevuma „Latvijas ebreji Otrajā Pasaules karā” 5 krājumi angļu valodā. Grāmatu autori ir jaunie Latvijas vēsturnieki. Izdevumā tika iekļauti sekojoši raksti: (Tālāk)
Trešā starptautiskā ebreju kultūras festivāla „5772” ietvaros 2011.gada 14.septembrī plkst. 19:00 Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē (Merķeļa ielā 13) notika liturģiskās mūzikas koncerts, kas bija veltīts Jaunajam ebreju gadam. Koncertā uzstājas kantors Baruhs Finkelšteins (Sanktpēterburga) un kora vīriešu grupa „Balsis” Inta Teterovska vadībā. Pie klavierēm – Jevgēņijs Hazdans (Sanktpēterburga). Koncerta laikā izskanēja gan ebreju liturģiskā, gan tautas mūzika. (Tālāk)
