2010. gada 2. februārī Rīgas domē norisinājās notikums, kas bija svarīgs ne tikai priekš Latvijas ebreju kopienas un pat ne tikai priekš Latvijas ebreju pēctečiem, kas dzīvo visā pasaulē, bet arī priekš visiem tiem, kam ir svarīga piemiņa, vēsture un kultūra – Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers un ebreju kopienas „Šamir” priekšsēdētājs rabīns Menahems Barkahans parakstīja protokolu, kura ietvaros ieplānots izveidot Rīgas geto muzeju. (Tālāk)
2009. g. novembrī tiek izdota visskaistākā un visgardākā biedrības „Šamir” grāmata „Teiglah, kreplah, aingemahts. Ebreju virtuves recepti”. Grāmatā ir aprakstīta ebreju virtuves tradīcija un kašruta noteikumi, un savākti ebreju virtuves recepti. (Tālāk)
Jeruzalemes kalnos, Svēto mežā tiks iestādīta birzs Latvijā Otrā Pasaules kara, Holokausta un deportāciju laikā bojā gājušo ebreju, čigānu, latviešu, krievu bērnu piemiņai. Par godu katram bērnam tiks iestādīts koks, līdz ar to viņa vārds tiks iemūžināts. (Tālāk)
Šobrīd „Latvijas ebreju enciklopēdija” ir flagmaņa projekts. Šai enciklopēdijai jāaptver vairāk kā 400 gadu ilgais ebreju atrašanās Latvijas teritorijā periods un jāatspoguļo viņu ieguldījums Latvijas zinātnē, tehnoloģijā, medicīnā, mūzikā, kultūrā, tirdzniecībā un industrijā. Tas būs ne tikai jauns avots ar augstākā mērā vērtīgu informāciju par ebrejiem Latvijā, bet arī par viņu ietekmi uz visas pasaules ebrejību. (Tālāk)
2010. gada 1. februārī pirmā grupa no Latvijas, kas sastāvēja no 25 vēstures skolotājiem, ieradās Jad Vašem memoriālā Izraēlā uz desmit dienu holokausta semināru. Projekts tika reālizēts sadarbībā ar Latvijas Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī kompāniju airBaltic. Semināra programmā – lekcijas par ebreju vēsturi un holokaustu, kuras pasniedza labākie Izraēlas pētnieki, kā arī ekskursijas gan pa Izraēlu, gan pa Jeruzālemi. (Tālāk)
Starp materiāliem, kas ir Latvijas ebreju enciklopēdijas redakcijā, ir daudz informāciju par cilvēkiem, kas dzīvo Latvijā 20 gs. vidū. Informācijas lielākā daļa nav pilna, jo šo cilvēku dzīve turpinās. Ja sarakstā jūs atradīsiet savu vārdu vai jūsu radinieka vārdu, mēs priecājamies par jebkuru papildu informāciju. (Tālāk)
Biedrība „Šamir” sāk master-klasu sēriju „Teiglah, kreplah, aingemahts”. Projekta ietvaros jaunas ebreju sievietes iegūs iespēju iemācīties gatavot tradicionālus Latvijas ebreju ēdienus. (Tālāk)
Ebreju 5770. gada kalendārs tiek izdots latviešu, krievu un angļu valodā. Kalendārā atspoguļoti ebreju reliģiozie svētki un tradīcijas, vēsturiskie datumi, piemiņas dienas un Izraēlas valsts svētki, kuri apvieno visus pasaules ebrejus, kā arī Latvijas Republikas nacionālie svētki. Kalendāra noformējumā izmantotas fotogrāfijas no Latvijas ebreju vēstures 1945.–2010. gadā. (Tālāk)
