|
Ebreju 5769. gada kalendārs Rīga: Šamirs, 2009
|
Ebreju 5769. gada kalendārs tiek izdots latviešu, krievu un angļu valodā. Kalendārā atspoguļoti ebreju reliģiozie svētki un tradīcijas, vēsturiskie datumi, piemiņas dienas un Izraēlas valsts svētki., kuri apvieno visus pasaules ebrejus, kā arī Latvijas Republikas nacionālie svētki. Kalendāra noformējumā izmantotas fotogrāfijas no Latvijas ebreju vēstures 1918. - 2008.gadā. |
 |
|
Viktors Šacs «Bija tāda pilsēta» |
Fridrihshtadta — Jaunelgavas ebreju kopienas stāsta lapaspuses | |
|
Adele Zaslavskaja “Miti un realitāte. Ebreju vēstures lappuses” Rīga, 2008 |
 |
|
|
Mendels Bobe «Ebreji Latvijā» Rīga: Šamirs, 2006 |
Grāmata «Ebreji Latvijā » atspoguļo Latvijas ebreju vēsturi no viņu apmešanās Kurzemes hercogistē, Polijas, Zviedrijas un Krievijas valdīšanas laikā, neatkarīgajā Latvijā, vācu okupācijas laikā Otrā pasaules karā -iznīcināšanas laikā un pēckara pādomju re-žīma periodā Iīdz 1972. gadam. Grāmatas pēdējā piektā daā «Cilvēki un viņu darbi» iekļautas vairak nekā simts Latvijas ebreju - sabiedrisko darbinieku, zinātnieku un mākslas darbinieku, kuri ietekmēja ebrēju dzīvi Latvijā un visā pasaulā, biogrāfijas. Pieejams latviešu um krievi vālodā |
 |
|
Leo Dribins "Ebreji Latvijā" Rīga:Elpa-2, 2002 |
Grāmata "Ebreji Latvijā" atainota Latvijas ebreju kopienas vēsture no 16. gadsimta līdz mūsu dienām. Tajā stastits par ebreju ienākšanu Kurzemē, Latgalē un Rīgā, vinu dalību ekonomiskajā un kultūras dzīvē, par diskrimināciju pret viniem, tās seku pārvarēsanu. Sis vestures spozakais posms ir ebreju dzlve Latvijas Republika 1918.-1940. gada. Tad izvei-dojas apvienota Latvijas ebrejiba. To sapigi ievai-noja padomju okupacija. To iznicinaja vacu na-cistu un vinu brivpratlgo paligu istenotais nezeli-gais holokausts. Tomer dzivi palikusie ebreji sa-glabaja savu identitati, un atjaunota neatkariga Latvija atdzima vinu etniska minoritate, kas akti-vi ieklaujas valsts jauncelsme. Autors pierada, ka ebreji ir Latvijas nacionala kopuma neatnemama dala gan pagatnes, gan tagadnes skatijuma. Gramata domata visiem, kas interesejas par Latvijas vesturi. |
 |
|
“Latvija. Ebreju vēstures piemiņas vietu karte”
|
Kopā ar muzeju «Ebreji Latvijā» tiek izdota vēsturiska sinagogu, kapsētu, masu apbedījumu vietu un darba koncentrācijas nometņu karte. |  |
| Izstādes “Latvijas bērni zīmē vecās sinagogas” katalogs Rīga: Šamir, 2005 |
Jūsu rokās ir izstādes “Latvijas bērni zīmē vecās sinagogas” katalogs. Šajā izstādē redzamie darbi rāda daļu no pasaules, kuras vairs nav. Šo pasauli nacisti iznīcināja – Vācijā, Polijā, Austrijā, citās Eiropas valstīs, kuras krita par upuri viņu karagājienā pret civilizēto pasauli. Arī Latvijā, kur nacistu nesagrautās sinagogas palikušas kā piemineklis gandrīz pilnībā iznīcinātajai Latvijas ebreju kopienai. Bērni ir centušies iedomāties šo pirmskara ainu; ēkas, kas bija cilvēku pilnas un dzīvoja savu mierīgu un piepildītu mūžu. Tās ir fantāzijas, kurās realitāte sajaucas ar iedomu – kā tas varēja būt. Bērnu fantāzijas ir gaišas un tiešas, tāpat kā viņu neaptumšotā dzīve. Vienlaikus tās balstās uz zināšanām par ebrejiem, un šo zināšanu veicināšana ir izstādes un konkursa mērķis. Es vēlu radošus panākumus jaunajiem māksliniekiem un saku paldies izstādes veidotājiem! Tā ir laba velte Latvijas virsrabīna Natana Barkāna piemiņai; cilvēkam, kurš tik daudz rūpējās, lai mēs atcerētos to, kas bijis; zinātu un cienītu pagātni un spētu novērtēt šodienu. Izglītības un zinātnes ministre prof. Ina Druviete |
 |
|
Atklātņu sērija Rīga: Šamirs, 2005 |
Atklātņu sērija “Latvijas sinagogas”, 48 atklātņu komplekts krievu, vācu, angļu un ivrita valodā. |  |
|
«Ebreju Tradīcija» Rīga: Šamirs, 2006 |
latviešu valodā |  |
|
„Ebreju iznicināšana Latvijā. 1941.-1945” Pēc rabīna Menahema Barkahana redakcijas
|
 |
|
|
Natans Barkāns «Likteņa ceļi» Rīga: Šamirs, 2003 |
Natans Barkāns “Likteņa ceļi” (Dorogi sudbi) |  |
|
Mejers Melers «Ebreju kapsētas Latvijā» Rīga: Šamirs, 2006 |
Grāmata-albums «Ebreju kapsētas Latvijā», latviešu, krievu un angļu valodā. |  |
|
«Latvija. Sinagogas un rabīni. 1918–1940» Rīga: Šamirs, 2004 |
Grāmata-albums «Latvija. Sinagogas un rabīni. 1918–1940» latviešu, krievu, angļu un ivrita valodā. Šamir, Rīga, 2004.304 lpp. Grāmata ieguva labākās gada grāmatas titulu. |  |
|
Davids Zilbermans
|
 |
|
|
„Ebreji Daugavpilī. Vēsturiskie raksti”
|
 |
|
|
Aleksandrs Bergmans
|
 |
|
|
Georg Fridman
|
 |
|
|
“Holokausts Latgalē. Rakstu krājums”
|
 |
|
|
Elmārs Rivošs
„Piezīmes”
Rīga, 2006 |
 |
|
|
D. Zilbermans «Kā zvaigzne tumsā: Riga, 2005 |
 |
|
|
Geto vēstures un ebreju
Geto vēstures un ebreju |
 |
|
|
Frida Mihelsone
|
 |
|
|
Muzejs “Ebreji Latvijā”. Gids.
|
 |
|
|
|
 |
|
|
«Brūces rētām -
|
 |
|
|
M. Vestermans
|
 |
|
|
"Makss Shacs-Anins:
|
 |
|
|
Aivars Stranga “Ebreji un diktatūras Baltijā 1926–1940” Rīga, 1997 |
 |
|
|
Temporalisms. Ebreju kultūras filozofijas pieredze.
|
 |
|
|
Ebreju 5765. gada kalendārs Rīga: Šamirs, 2005 |
«Latvijas sinagogas. 1918–1940» |  |
Grāmatas par Holokaustu Latvijā, iznākuši no 1991.gada
