Ebreju biedrība “Šamir” Latvijā ir veiksmīgi aizvadījusi 2011.gadu. Apmēram 5000 cilvēku ir apmeklējuši Rīgas geto muzeju. Vairāk nekā 2000 ir apmeklējuši Ebreju kultūras festivālu. Holokaustā bojāgājušo piemiņai bija veltīta futbola spēle. Vairāk nekā 3000 lappušu Enciklopēdijas “Jews of Latvia in World War II” ir sagatavotas publicēšanai. Jūlijā mums bija Dzīvo gājiens, bet septembrī mēs Rīgas parkā nolasījām bojāgājušo ebreju bērnu vārdus. Mēs noorganizējām starptautisku konferenci Rīgā un Purim svinības nelielajā Rēzeknes ebreju kopienā. Mēs nopublicējām ebreju kalendāru un pastmarkas. Mēs atbalstījām ebreju izstādes mazās Latvijas pilsētās un izstāstījām Latvijas studentiem par intelektuālo pretestību Terezīnas nometnē. (Tālāk)
Jaunā ebreju gada priekšvakarā reliģiozā kopiena un biedrība „Šamir” izdod ebreju kalendāru 5772. gadam, kas veltīts ebreju virtuves daudzveidībai. Kalendārs tiek izdots trīs valodās: latviešu, krievu un angļu. Papildus receptēm tajā būs atrodami 22 ebreju alfabēta burti, kurus uzzīmēja mākslinieks no Hamburgas – Romans Faieršteins, kā arī Jums būs iespēja iemācīties dažus ivrita valodas vārdus un iepazīties ar titullapām no grāmatām, kuras sarakstīja Latvijas rabīni pirms Otrā pasaules kara. Kalendārā atzīmēti visi ebreju svētki un piemiņas datumi. Šis kalendārs kļūs par vēl vienu pienesumu Latvijas ebreju kopienas saglabāšanai. Kalendāru var pasūtīt elektroniski:shamir@shamir.lv. (Tālāk)
2011. gada 21. septembrī Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzejam apritēja 1 gads. Gada laikā muzeju apmeklēja vairāk nekā 4 000 cilvēku: tūristu, Latvijas iedzīvotāju, skolēnu un studentu. Apmeklētāju vidū – Latvijas prezidents Andris Bērziņš, kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, ASV Valsts departamenta īpašais sūtnis holokausta jautājumos Duglas Dāvidsons, Rīgas mērs Nils Ušakovs, Rīgas vice-mērs Andris Ameriks, konkursa „Jaunais vilnis” dalībnieki, pazīstami biznesmeņi un politiķi. (Tālāk)
Projekta „Latvijas ebreju enciklopēdija” ietvaros tika izdoti izdevuma „Latvijas ebreji Otrajā Pasaules karā” 5 krājumi angļu valodā. Grāmatu autori ir jaunie Latvijas vēsturnieki. Izdevumā tika iekļauti sekojoši raksti: (Tālāk)
Trešā starptautiskā ebreju kultūras festivāla „5772” ietvaros 2011.gada 14.septembrī plkst. 19:00 Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē (Merķeļa ielā 13) notika liturģiskās mūzikas koncerts, kas bija veltīts Jaunajam ebreju gadam. Koncertā uzstājas kantors Baruhs Finkelšteins (Sanktpēterburga) un kora vīriešu grupa „Balsis” Inta Teterovska vadībā. Pie klavierēm – Jevgēņijs Hazdans (Sanktpēterburga). Koncerta laikā izskanēja gan ebreju liturģiskā, gan tautas mūzika. (Tālāk)
Koncerts „Mir singen Yiddish” notika 18.septembrī plkst. 18:00 Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē (Merķeļa ielā 13) un 20.septembrī plkst. 18:00 Daugavpils Mūzikas koledžā (Kandavas ielā 2a). Nehamas Lifšicaites, slavenās dziedātājas un cīnītājas par tiesībām izbraukt no Padomju Savienības, mācekles no Izraēlas izpildīja tautas un autordziesmas jidišā, kā arī geto un ebreju Pretošanās dziesmas. Dziesmas izpildīja Gali Davidova, Roza Kļaina, Irina Kopitova, pie klavierēm – Regina Drikera. Pēc jau iedibinātas tradīcijas 18.septembra koncerta laikā Rīgā zālē un uz skatuves tikai sievietes. (Tālāk)
Ebreju kultūras festivāla „5772” ietvaros Rīgā, Latvijas Valsts vēstures arhīvā, Slokas ielā 16, tiks īstenota Maskavā un Hamburgā dzīvojošu mākslinieku – Romana Fairšteina, Ļubovas Zimonenko un Annas Zimonenko – mākslinieciski-vēsturiskā izstāde. Šī ir izstāde – dialogs. Laikmetu dialogs, kultūru dialogs, telpas dialogs. Izstādes laiks 2011. gada 12. septembris – 28. oktobris. Izstādes atklāšana 12. septembrī plkst. 16:00 (Tālāk)
Piemiņas pasākums „Katram bērnam ir vārds” notika 2011.g. 2. septembrī plkst. 12:00-16:00 Vērmaņa dārza estrādē, un tas bija veltīts Holokaustā bojāgājušajiem bērniem no Latvijas un Eiropas, kas kopā ar vecākiem tika iznīcināti Latvijas teritorijā. Pasākuma laikā tika publiski nolasīts vārdu saraksts. Katrs bojāgājušais bērns ir pelnījis, lai viņa vārds netiek aizmirsts. Ikviens šī piemiņas pasākuma dalībnieks varēja uzkāpt uz skatuves Vērmaņa dārza estrādē un visiem klātesošajiem nolasīt šos vārdus. Pasākuma norisei septembrī ir īpaša nozīme: dienu pēc Zinības dienas, mēs pieminam tos, kam vairs netika dota iespēja kļūt par pirmklasnieku vai turpināt mācības; tos, kuru dzīves ceļš tika pārtraukts bērnībā. (Tālāk)
2011.gada 20.jūlija starptautiskā populārās mūzikas jauno izpildītāju konkursa Jaunais vilnis konkursanti kopā ar režisoru Aleksandru Revzinu un festivāla ģenerāldirektoru Aleksandru Rumjancevu apmeklēja Rīgas Geto un Latvijas Holokausta muzeju. Rabīns Menahems Barkahans iepazīstināja muzeja viesus ar stāstiem par ebreju tautas vēsturi un tās likteni holokausta laikā. Viņš arī uzsvēra nepieciešamību atcerēties šausmīgos kara un holokausta notikumus un mudināja arī jauniešus neļaut tiem nogrimt aizmirstībā. Muzeja viesi, kuri ar interesi iepazinās ar muzeja ekspozīciju, nolika ziedus un aizdedzināja piemiņas sveces. Konkursa režisors Aleksandrs Revzins konkursa dalībniekiem māca, ka ir jāizkopj ne tikai talants, bet arī atbildība. Atbildība pret sabiedrību, vēsturi. (Tālāk)
1.JPG)
Holokausta piemiņas dienā – 2011. gada 4. jūlijā - ebreju draudze un biedrība „Šamir” un Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzejs organizēja piemiņas pasākumu „Dzīvo gājiens” pa bijušā Rīgas geto teritoriju. Pasākuma goda viesi bija Izraēlas tūrisma ministrs S. Miseżnikova k-gs, Latvijas kultūras ministre S. Ēlertes k-dze, Minhenes ebreju kopienas priekšsēdētāja un Vispasaules ebreju kongresa vice-prezidente Š. Knoblohas k-dze, mācītājs D. Bittners no Vācijas ar nacistu pēcteču grupu, labdarības biedrības "Förderverein Shomer eV" priekšsēdētājs - kantors Baruhs Čauskins u.c. (Tālāk)
Ebreju draudze un kopiena „Šamir” sadarbībā ar Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzeju iniciēja Holokausta piemiņas pastmarkas izdošanu. Skices autors – Iosifs Kuzkovskis. Pastmarka tika izdota ierobežotā skaitā un ir pieejamā biedrībā „Šamir”, Rīgā, Stabu 63, tel. 67270827. Visi ienākumi no šo pastmarku pārdošanas tiks novirzīti Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzeja attīstībai. (Tālāk)
